Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie
Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.
Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.
AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.
Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.
Šī maksa gan dažāda tipa un dažādos laika periodos celtās ēkās bijusi krasi atšķirīga. Namu pārvaldnieka apkopotā informācija atklāj, ka visvairāk par sava mājokļa apkuri mēnesī maksājuši pirmskara laika ēkās dzīvojošie – par kvadrātmetru vidēji 1,728 eiro bez PVN, kam seko 316. un 318. sērijas jeb Hruščova laika apbūve – vidēji 1,689 eiro bez PVN.
Nedaudz labāka situācija fiksēta 602. un 103. sērijas ēkas, kur viena kvadrātmetra apsildīšana mēnesī vidēji izmaksājusi attiecīgi 1,579 eiro un 1,417 eiro bez PVN. Vēl nedaudz mazāka maksa par siltumenerģiju bijusi populārajās 464. sērijas ēkās jeb lietuviešu projektos, kvadrātmetra apkures izmaksām mēnesī sastādot vidēji 1,348 eiro bez PVN.
Vienlaikus būtiski mazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki. Piemēram, mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos siltumenerģijas maksa par vienu kvadrātmetru mēnesī bijusi vidēji 0,515 eiro bez PVN.
Kā norāda “Selectum Home” valdes loceklis Valters Balakleitis, apkures izmaksu apjomu daudzdzīvokļu ēkās lielā mērā ietekmē ēku energoefektivitātes rādītāji, līdz ar to noteikti var apgalvot, ka ēkas ar augstām siltumenerģijas izmaksām ir energoefektivitātes ziņā neefektīvas: “Domāju, nevienam nav pārsteigums par pirmskara un padomju laikos celto ēku zemo siltumnoturību pie nosacījuma, ka nav veikti nekādi ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu saistīti pasākumi. Tajā pašā laikā relatīvi interesantāka aina paveras ēkās, kas celtas pēc 2000. gada un pieskaitāmas jauno projektu segmentam. Kā rāda mūsu novērojumi, “jaunajos – vecajos” projektos jeb ēkās, kas būvētas līdz 2008. gadam, siltumenerģijas izmaksas var būt līdz pat divām reizēm augstākas nekā “jaunajos – jaunajos” projektos jeb ēkās, kas būvētas pēc 2008. gada. Tāpēc visus, kuri iecerējuši mainīt mājokli un pārcelties uz kādu no jaunajiem projektiem, aicinu pirms tam painteresēties par konkrētās ēkas energoefektivitātes klasi, pieprasot uzrādīt energosertifikātu.”
Ēku pārvaldnieka apkopotie dati ieskicē situāciju arī atsevišķu mēnešu griezumā. Piemēram, rīdzinieki aizvadītajā apkures sezonā par siltumenerģiju visvairāk maksājuši janvārī, maksai par viena kvadrātmetra apsildīšanu mēnesī sasniedzot vidēji 1,58 eiro bez PVN. Savukārt vislielākā atšķirība maksā par viena kvadrātmetra apsildīšanu dažādu sēriju ēkās novērota novembrī, kad “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos dzīvojošie maksājuši vidēji 4,7 reizes mazāk (0,295 eiro bez PVN) nekā tie, kuri dzīvo pirmskara ēkās (1,391 eiro bez PVN).
Šāda atšķirība izmaksās skaidrojama galvenokārt ar to, ka rudens sezonā dienas vēl mēdz būt relatīvi siltas, bet naktis – dzestras. Ēkas ar zemu energoefektivitāti naktīs atdziest ātrāk, tādēļ komfortablas temperatūras uzturēšanai telpās nepieciešams lielāks siltumenerģijas apjoms. Otrs iemesls šādai cenas amplitūdai bieži vien meklējams arī nepareizā telpu vēdināšanā, skaidro Balakleitis.
Pilno rakstu lasi šeit
