Jaunu dzīvokļu deficītu prognozē tuvāko divu līdz trīs gadu laikā

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā atklāj “Colliers Baltic” Izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja Agija Vērdiņa, vidējais reģistrētais darījums par dzīvokli jaunbūvē 2023. gadā bija 152 000 eiro, salīdzinot ar 131 000 eiro 2022. gadā. Savukārt renovēto projektu segmentā attīstītāji ir pārgājuši uz dzīvokļu pārdošanu bez iekšējās apdares, tādējādi ļaujot saglabāt zemākas pārdošanas cenas. Šo izmaiņu rezultātā vidējais darījums saglabājies nemainīgs – ap 100 000 eiro.

“No visiem Rīgā pabeigtajiem un nepārdotajiem dzīvokļiem visvairāk – 570 jauni dzīvokļi – ir pieejami centrā, bet 440 dzīvokļi – viena attīstītāja projektā Juglā. Tomēr, vērtējot pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, vislielākais piedāvājums ir Dreiliņos, kur uz katru jauno dzīvokli pretendē divi potenciālie pircēji, savukārt intensīvākais pieprasījums ir daudzu iecienītajos mikrorajonos – Purvciemā ar 37 cilvēkiem uz vienu jaunu dzīvokli un Imantā ar 24 potenciālajiem iemītniekiem katrā jaunajā dzīvoklī. Salīdzinājumam – Rīgas centrā pieprasījums ir 10 cilvēki uz vienu jaunu dzīvokli. Kopumā var novērot, ka mazāks pieprasījums ir tajos Rīgas rajonos, kur notiek intensīva jauno projektu attīstība, attiecīgi piedāvājums ir lielāks. Taču jāsecina arī, ka cilvēki joprojām labprāt izvēlas tās apkaimes, kas viņiem ir pazīstamas, atrodas tuvu centram un ir viegli sasniedzamas ar sabiedrisko transportu,” stāsta Agija Vērdiņa.

Paredzams, ka turpmākajos divos, trīs gados nekustamā īpašuma tirgu būtiski ietekmēs mājokļu attīstītāju iegādāto zemesgabalu apjoma kritums, kas pieredzēts līdz ar karu Ukrainā un Euribor pieaugumu.

Rakstu tālāk lasi šeit