Kadastrālās vērtības var augt par 25-40%

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

«Grūti pateikt, protams, katrā vietā savādāk, un kā aprēķināsies pēc tās metodoloģijas, bet kāpums būs ievērojams. Es domāju, ka 20 – 25% būs,» atzina nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane. «Pēdējo 4 gadu laikā droši vien uz augšu visvairāk vērtības mainījušās dzīvojamam segmentam, kas ir dzīvokļi jaunajos projektos, atbilstoši mūsdienu prasībām,» tā spriež nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» Vērtēšanas daļas vadītājs Roberts Ardavs.

Nekustamā īpašuma tirgus darījuma datus vispirms izmantos, lai noteiktu vienu no svarīgākajiem kopējās kadastrālās vērtības pamata elementiem – bāzes vērtību. Tās iesaldētas kopš 2016. gada, kad to izstrādē izmantoja 2012. , 2013.gada tirgus informācija. Jaunās vērtības 2021. gadam plānots fiksēt uz šā gada 1. jūliju, ņemot vērā iepriekšējo vismaz divu gadu darījumus. Projekta līdzautori cer, ka jaunā metode ļaus noteikt patiesas vērtības īpašumiem, pat ja tie atrodas vienā vērtību zonā viens otram blakus. «Nebūs vairs tik sadrumstaloti zonējumi kā šobrīd, līdz ar to zonējums jau vien būs pirmais filtrs, » skaidro VZD ģenerāldirektore S.Zvidriņa.

Tā kā īpašumi ir dažādi, vispirms bāzes vērtību noteiktu standartobjektam. Piemēram, dzīvokļa gadījumā vērtēs pēc iekštelpām, vai dzīvoklis atrodas mūra ēkā, augstāk par pirmo stāvu, ir labiekārtots. Ja iepriekš bāzes vērtību noteica 67 ēku tipiem, tagad vienā grupā apvienotas visas daudzdzīvokļu ēkas, citā – visas savrupmājas. Bet kadastrālo vērtību atšķirības noteiks tas, vai ēkā ir kanalizācija, ūdensvads, malkas vai centrālā apkure. Mazāk vērtīgas būs mājas ar koka ārsienu. Bet tas, kas palielinās jeb pietuvinās kadastrālo vērtību attiecīgā īpašuma tirgus cenai, būs būvniecības gads. Lielākais koeficients paģēr 50% kāpumu no standarta cenas – tās būs dzīvokļiem labā stāvoklī, kas būvēti no 2001. gada. Māju gadījumā pieaugums paredzēts 40%.

Pilno raksta versiju skatīt šeit