Latvijas laukos jāglābj daudzdzīvokļu mājas!
Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.
Mērdzene ir neliels ciematiņš šosejas malā, 10 kilometru attālumā no novada centra Kārsavas. Tur kādreizējā kolhoza centrā pēc tā laika standartiem izbūvētas četras trīsstāvu un viena divstāvu dzīvojamā māja. Šīs daudzdzīvokļu mājas Latvijas Radio sagaida ar balkonos un lodžijās izžauto veļu, dūmeņiem, satelītantenām pie logiem kā apliecinājumu šeit joprojām valdošajai dzīvībai.
Ceļa malā esošā trīsstāvu māja, kas atrodas pašā ielas mālā, krasi kontrastē ar pavisam nesen izbūvēto Mērdzenes skolas ēku kompleksu. 18 dzīvokļu ēkas daudzi logi šobrīd aizklāti ar polietilēna plēvi, izlauztas ieejas durvis un balkonu nožogojumi, un mājas sienas pārklājusi zaļpelēka pelējuma kārta. Taču izrādās – arī tur dzīvo cilvēki.
Par apsaimniekošanu maksā tikai septiņi dzīvokļu īpašnieki, kas ir mazāk par pusi. Četri dzīvokļu saimnieki ir miruši, bet viņu radinieki nesteidzas nokārtot mantojuma lietas.
Mērdzenes pagasta pārvaldnieks Jānis Koļčs saka – tā vien šķiet, kas šis mājas liktenis, ko noteikuši neviens cits kā tās iedzīvotāji, ar katru ziemu kļūst skaidrāks – tā nolemta bojāejai. “Kolhoza laikos, kad nāca privatizācija, cilvēki privatizēja dzīvokļus šajā mājā, kurai tolaik bija gan ūdensvads, gan kanalizācija, gan arī centrālā apkure. Tagad no šīs mājas vienam otram pieder privātmājas, bet dzīvoklis tiek turēts kā rezerve ar domu, ka gan jau kādam noderēs. Ir arī tādi dzīvokļi, kur saimnieks ir miris, bet radinieki nesteidz stāties mantojumā, un piespiest viņus to izdarīt nav iespējams. Runāts ar viņiem bija, bet viņi tik un tā mantojumā nestājas. Līdz ar to mājai krājas parādi.
Pilno raksta versiju skatīt šeit
