Mājokļu kreditēšanas aktivitāte pēdējos gados bijusi samērā noturīga
Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.
Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz “pandēmijas šokam” sekojošo “izmaksu un pandēmijas šoku”, aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.
Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.
Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. “Likmju šoka” periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar “izmaksu un pandēmijas šoka” laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.
Pandēmijas veicinātais attālinātā darba popularitātes pieaugums sekmēja mājokļu kreditēšanas aktivitātes pieaugumu Pierīgā, taču mājokļu kredītu likmju kāpuma ietekmē aktivitāte atkal sarūk, norāda ekonomisti. Mājokļu kreditēšanas aktivitāte pēc pandēmijas pirmā viļņa gan dzīvokļu, gan dzīvojamo māju segmentā visstraujāk (pieaugot attiecīgi par 41% un 45% pret bāzes periodu katrā no segmentiem) atguvās Pierīgā, jo līdzīgi kā citur Eiropā attālināta darba iespēju ietekmē daļa iedzīvotāju izvēlējušies iegādāties mājokli klusākā vietā vai tuvāk dabai.
Tomēr “likmju šoka” periodā no 2022.gada trešā ceturkšņa līdz 2023.gada pirmajam ceturksnim aizņēmēju kredītspēja ir nozīmīgi pasliktinājusies, līdz ar to sākusi sarukt gan dzīvokļu, gan dzīvojamo māju iegādes ar mājokļu kredīta finansējumu aktivitāte – izteikti Pierīgā un Rīgā.
Pandēmijas veicinātais attālinātā darba popularitātes pieaugums sekmējis arī dzīvokļu ar lielāku istabu skaitu iegādi, izmantojot mājokļu kredīta finansējumu, raksta ekonomisti. “Pandēmijas šoka” laikā pieauga trīs un vairāk istabu dzīvokļu īpatsvars kopējo dzīvokļu pirkumu skaitā, bet samazinājās divu istabu dzīvokļu pirkumu īpatsvars. Nedaudz pieaugusi arī pārdoto dzīvokļu vidējā platība, taču pieaugums nav bijis ekonomiski nozīmīgs un veidojies arī lielākas izkliedes plašāku dzīvokļu iegādē dēļ.
Pilno rakstu lasi šeit
