Zaļākais Rīgas pilsētas mikrorajons: Mežciems.
Mežciems Jau 17. gadsimtā, bija vairāk apdzīvots, kā apkārtējās teritorijas, tas iespējams pateicoties ezeru un zaļās apkārtnes dēļ. Laikā no 1736.-1743. gadam uz Putniņu māju zemes izveidojās Gaiļa muiža, kas devusi tagadējo nosaukumu Gaiļezeram (agrāk Putniņezers). Mežciems ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Tā robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm.
Lielāko daļu Mežciema (62,7%) aizņem dabas un apstādījumu teritorijas, bet ūdeņi aizņem 1,4% teritorijas. Mežciema galvenās ielas ir Sergeja Eizenšteina iela un Hipokrāta iela, kuras mikrorajona vidū savieno Gaiļezera iela, ko iecerēts veidot par Mežciema lokālo centru. Kāpu dienvidaustrumos atrodas Linezers — vidēji 1,5 metrus dziļš beznoteces ezers. Otrs Mežciema ezers ir Gaiļezers, kas atrodas dzīvojamā rajona centrā. Ezers ir vidēji 1,8 metrus dziļš. Tajā sastopamas dažādu sugu zivis un ūdensputni.
Gaiļezers
Mežciema dienvidu daļā iepretim Biķernieku baznīcai atradās Kaulu muiža jeb Franki. Muiža izveidota pēc Lielā mēra, kas apkaimē bija izcēlies ap 1709. gadu, uz divu zemnieku sētu zemes. Viena no muižas ēkām Biķernieku ielā 126 saglabājusies līdz mūsdienām. Tai līdzās esošās ēkas Biķernieku ielā 122 un 124, kas bija ievērojami pārbūvētas, tika nojauktas 2002. gadā.
Kaulu muiža. Biķernieku ielā 126
Privātmāju ciemats turpināja augt vēl dažas turpmākās desmitgades. Savukārt 70. gadu sākumā pilsētas vadība nolēma attīstīt jaunu daudzstāvu dzīvojamo rajonu. Pilsētplānotāju brigāde šim mērķim noskatīja bijušo Gaiļa muižas lauksaimniecības zemi otrpus Gaiļezeram līdz pat Biķernieku ielai, kā arī 1971. gadā izstrādāja detālplānojumu mikrorajona “Mežciems I” būvniecībai. Arhitekti projektu veidoja, domājot par diviem aspektiem, kas jauno rajonu atšķirtu no līdz šim tapušajiem. Pirmkārt, viņu mērķis bija nodalīt gājējus no autotransporta, mikrorajona centrālo daļu fiziski paceļot augstāk un neparedzot tam autotransporta piekļūšanu. Bija iecerēts izveidot lielu, zaļumu ieskautu gājēju ielu, kurai pievienojas ne tikai dzīvojamo māju kāpņu telpas, bet arī skolu stadions un bērnudārzu pagalmi, skaidro Kronbergs. Otrkārt, standarta 602. sērijas māju augšējos stāvos arhitekti paredzēja lielu skaitu mākslinieku darbnīcu, lai šeit mājas rastu inteliģence, un rajona sabiedrība kopumā būtu nedaudz citāda.
Mežciema apbūves projekta makets. Foto: Andra Kronberga arhīvs
Mežciems ar nedaudz vairāk kā 15 000 iedzīvotāju. Par tā aizsākumiem tiek uzskatīti 70. gadi, kad šeit sāka celt jaunu daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksu. Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas (arī modificētās ar divstāvīgiem dzīvokļiem), Lietuviešu projekta (464. sērija) un atsevišķām 104. sērijas 16 stāvu ēkām. Tajās sākotnēji tika iedalīti dzīvokļi māksliniekiem, mediķiem un rūpnīcu strādniekiem.
Mežciema jaunais dzīvojamais masīvs 1986. un 1978. gadā. Foto: Sergejs Daņilovs
Lielāko daļu Mežciema teritorijas aizņem ūdens un apstādījumi – apkaimes rietumos iekļauts viss Biķernieku meža masīvs. Tur tika izveidota arī Biķernieku trase, un netālu no tās atrodās Latvijā zināmais Motormuzejs. Austrumos atrodas daļa Juglas meža. Iespējams, tieši šie ir vieni no galvenajiem Mežciema šarma iemesliem, kas pēdējo gadu laikā piesaista iedzīvotājus.
2017. un 2018. gadā Mežciems nekustamo īpašumu tirgū ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Šogad apkaimē kopumā reģistrēti vidēji 33 dzīvokļu darījumi. Pieprasītākie ir divu un trīs istabu dzīvokļi.
Pēdējos gados Mežciemā aizsākusies arī jaunu dzīvojamo namu būvniecība. Ievērojamākais pēdējā laika projekts ir attīstītāja “Merks” celtie “Gaiļezera nami”
