Nodoklis jaunas kadastrālās vērtības ēnā.

Objektīvākai nekustamā īpašuma vērtības noteikšanai kadastrālās vērtēšanas metodikā plānotas vairākas izmaiņas, kas neizbēgami ietekmēs arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Jautājums – cik lielā mērā – pašlaik vēl ir neatbildēts.

Tādu ainu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē ieskicēja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. Viņa atzina, ka būtībā jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāstājas spēkā jau 2020. gadā, taču tas nebūs iespējams un tās varētu stāties spēkā no 2021. gada. Minēto iemeslu dēļ būs vajadzīgi grozījumi, jo pašlaik normatīvi paredz, ka 2017. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību bāze piemērojama 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķiniem. VZD ģenerāldirektore uzsvēra, ka netiek izstrādāta jauna kadastrālās vērtēšanas metodika, bet gan tiek pilnveidota esošā un papildināta ar vērtēšanas kvalitāti uzlabojošiem jauninājumiem.

S. Zvidriņa norādīja, ka kadastrālās vērtēšanas metodikā paredzēts saglabāt masveida vērtēšanu, jo tāda esot arī citu valstu pieredze. Kadastrālā vērtība ir pamats nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Vienlaikus tajās valstīs, kur pielieto masveida vērtēšanu – Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Īrijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā –, tiek noteikta arī speciālā kadastrālā vērtība, ko izmanto dažādām vajadzībām – tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Pēc S. Zvidriņas sacītā, speciālā vērtība var tikt noteikta procentuālā (60%- 75% – 80%) apmērā no kadastrālās vērtības. Latvijas normatīvi pašlaik paredz, ka kadastrālās vērtības tiek rēķinātas, tuvinot tirgus vērtībai. Vienlaikus ir izņēmums lauksaimniecības zemei, kurai ir noteikts ierobežojums nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam. S. Zvidriņa arī steidza piemetināt, ka kadastrālā vērtība ir vajadzīga ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet arī valsts nodevu aprēķināšanai, zemes nomas maksas noteikšanai dalītā īpašuma un piespiedu nomas situācijās.

Pilno raksta versiju skatīt šeit