Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju.

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. “Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju,” liecina pētījums.

Secināts, ka periodā starp 2000. un 2020. gadu iedzīvotāju skaits tuvējā Pierīgā pieaudzis par 20%. Kamēr galvaspilsētā dzīvojamais fonds atjaunojas lēnām un tā izmaksas ir augstas, dzīve piepilsētā piedāvā lielāku dzīves telpu (Rīgas centrā vidēji 56 m2, Pierīgā 92 m2). Dzīve Pierīgā piedāvā privātu, zaļu ārtelpu, drošu vidi, pieejamas pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestādes, sociālos pabalstus, kas vidējā termiņā nodrošina ģimenēm pievilcīgāku dzīves vidi. Līdz ar vispārēju automašīnu skaita pieaugumu arvien lielāks iedzīvotāju skaits var balansēt starp darbu galvaspilsētā un dzīvi Pierīgā.

Daudzdzīvokļu namu rajonos dzīvo 72% rīdzinieku. “Kamēr interese par kvalitatīvu dzīves vidi pieaug, sarežģīta īpašumu struktūra daudzdzīvokļu namos nozīmē, ka iespējas vienoties, atrast līdzekļus un uzlabot dzīves telpu ir ļoti ierobežotas (kāpņutelpas, pagalmi, autostāvvietas, bērnu laukumi). Rezultātā straujākais iedzīvotāju skaita kritums fiksēts tādās pilsētas apkaimēs kā Purvciems, Ķengarags, Pļavnieki un Imanta,” liecina pētījums.

Tajā arī secināts, ka faktiskā Rīgas teritorija būtiski pārsniedz Rīgas administratīvās robežas: “Ja daļa Rīgas iedzīvotāju migrācijas koncentrējas tuvajā Pierīgā (Mārupe, Stopiņi, Babīte, Garkalne), būtiska iedzīvotāju daļa izvēlējusies arvien tālākas pilsētas – Salaspils, Jūrmala, Carnikava, faktiski izvēršot Rīgas metropoles areālu līdz pat Mērsragam. ”

Pētījumā arī norādīts, ka Rīgā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās, kamēr pensijas vecumu sasniegušo skaits palielinās. Šāda iedzīvotāju struktūra rada arvien lielāku demogrāfisko slodzi uz strādājošiem un būtiskus izaicinājumus pilsētas sociālajam budžetam. Nodokļiem aizplūstot uz Pierīgu, dzīve Rīgā sadārdzinās. Sociālo pakalpojumu izmaksas pieaug gan Rīgas administrācijai, gan iedzīvotājiem.

Pilno raksta versiju skatīt šeit!