Vidējā aramzemes cena Latvijā – zemākā Baltijā

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) – jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

• 43% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);

• 183 EUR/ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);

• 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Meža īpašumi:

• 65% – vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev (2023. gada martā 64%; februārī – 62%; janvārī – 60%);

• 50% – pārdevēji pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (2023. gada martā – 50%; februārī – 50%, janvārī – 50%);

• 5 dienas – vidēji tik ilgs laiks paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023. gada martā – 1 h; februārī – 30 min; janvārī – 30 minūtes; 2022. gada decembrī – 15 minūtes).

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena pēdējos gados pieaugusi strauji. Vidējā aramzemes cena Latvijā pērn bija aptuveni 4600 EUR/ha. Kopējā vidējo cenu amplitūda šobrīd variē no 2400 EUR par hektāru Latgalē līdz pat 5200 EUR par hektāru Zemgalē.

Lai gan tikai divos novados – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 EUR robežu, atsevišķos gadījumos arī citur, piemēram, Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā zemes cenas var būt augstākas par 5000 EUR/ha. Tāpat jāņem vērā, ka indeksa kontekstā tiek aplūkoti tikai un vienīgi vidējie cenu rādītāji.

Analizējot augstākās cenas, iespējams novērot arī izteiktus atsevišķus gadījumus, piemēram, konkrētu īpašumu aramzemes cenai Jelgavas un Bauskas novados pat sasniedzot 15 000 EUR/ha.

Ja 2021. gadā Latvijā un Igaunijā vidējā LIZ cena bija gandrīz līdzvērtīga, pērn vidējā LIZ cena Igaunijā jau bija par 4% augstāka. Tomēr starp visām Baltijas valstīm augstākās zemes cenas ir Lietuvā.

Kaimiņos lauku saimniecību ir teju divas reizes vairāk nekā Latvijā – aptuveni 132 000. Lietuvā hektārs aramzemes vidēji maksā par 8% dārgāk nekā pie mums, proti, no 4700-5000 EUR/ha. Zemes vidējā cena kopš 2011. gada pieaugusi četras reizes un šobrīd svārstās amplitūdā no 1800 līdz pat 6500 EUR par hektāru. Vislielākais cenas kāpums kopš 2021. gada manāms Viļņas apgabalā, kur cena par LIZ hektāru pieaugusi uz pusi. Auglīgākās un tādējādi arī vērtīgākās zemes atrodas valsts vidienē – Kauņas apgabala Kedaiņu rajonā vidējā zemes cena ir 5600 EUR/ha, bet Marijampoles apgabala Šaķu rajonā cena pārsniedz 6300 EUR/ha. Tomēr visaugstākā cena Lietuvā novērota ziemeļos, kur kaimiņvalsts robežojas ar Latviju – Pasvalē vidējā cena ir aptuveni 6400 EUR/ha, bet Jonišķu rajonā – 6500 EUR/ha. Arī šeit jāņem vērā vidējo rādītāju specifika, pieļaujot izņēmumus.

Savukārt Igaunijā aramzemes vidējā cena pērn bijusi 4800 EUR/ha. Augstākā aramzemes cena novērota reģionos ar labāko augsnes kvalitāti – Igaunijā tāda pārsvarā ir valsts vidienē. Raplas apriņķī vidējā LIZ cena sasniedz teju 5500 EUR/ha, cenai pēdējo četru gadu laikā pieaugot par 75%, bet valsts dienvidos – Polvas un Valgas apriņķos – lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena svārstās ap 5400 EUR/ha. Eiropas Savienības ietvaros cenu atšķirības ir ievērojamas. Piemēram, Nīderlandē aramzemes vidējā cena nedaudz pārsniedz 77 tūkst. EUR/ha, tomēr jāņem vērā, ka valstī LIZ veido teju 54% no kopējās platības. Savukārt Polijā vidējā aramzemes cena sasniedz gandrīz 11 000 EUR par hektāru. Tik būtiskas cenu atšķirības galvenokārt saistītas ar ražošanas intensitāti – reģionos, kur notiek intensīva dārzeņu, augļu ražošana (piemēram, Nīderlande, Itālijas ziemeļi) vai intensīva lopkopība (Dānija), cenas ir augstākas nekā graudkopības un ekstensīvās lopkopības reģionos. Tomēr šis nav vienīgais faktors, kas rada tik krasas atšķirības. Īpašumu cenas ietekmē arī tādi faktori kā klimatiskie apstākļi, augsnes auglība, valsts atbalsta politika lauksaimniekiem un kopējais nozares sektora attīstības līmenis, iedzīvotāju blīvums un attālums no tirgiem, kā arī LIZ tirdzniecības ierobežošanas politika un citi aspekti.

Latvijā lauksaimniecības zemes cenu visbūtiskāk ietekmē augsnes agronomiskās īpašības. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs, novērtēšana tiek veikta pēc kvalitātes vērtēšanas kartēm, kas izstrādātas vēl pirms neatkarības atgūšanas un atspoguļo auglīgāko un mazauglīgāko lauksaimniecības zemju izvietojumu. Zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai Valsts zemes dienests (VZD) izmanto augšņu kartēšanas un zemes vērtēšanas kartogrāfiskos materiālus. Augšņu kartēšanas un zemes vērtēšanas lauku darbi Latvijā tika pabeigti 1994. gadā. Pēc VZD datiem, Latvijā vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums ir 38 balles (maksimālais rādītājs – 100 balles). Attiecībā uz LIZ šāds rādītājs tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību.

No kopējās LIZ platības Latvijā 41% teritoriju augsnes auglības līmenis ir zemāks par 35 ballēm un tikai 5% LIZ novērtējums ir augstāks par 55 ballēm. Zemes kvalitatīvo novērtējumu ietekmē vairāki faktori, piemēram, zemes iekultivēšanas pakāpe, organisko vielu saturs, skābums, mitruma apstākļi, meliorācija, erozijas riski u.c. Lai gan trūkst jaunāko datu, ekspertu vidū pastāv bažas, ka minētais novērtējums gadu laikā varētu būt samazinājies, mainoties zemes apstrādes veidiem un ietekmējot gan ar organisko vielu saturu, gan ķīmisko elementu īpatsvaru augsnē.

Pilno rakstu lasi šeit

Foto avots: building.lv